Dabas Draugs

Čūskas.

Miljoniem cilvēku visā pasaulē cieš no bailēm pret čūskām. Katru dienu pasaulē tiek nogalināts milzum daudz čūsku, jo cilvēki cenšas pasargāt sevi un sev mīļos. Tas ir bēdīgi, jo tikai 15 % no visām čūskām ir kaut mazliet indīgas. Ir tikai dažas čūsku sugas, kas ir pelnījušas pastiprinātu mūsu piesardzību , bet atklāti sakot- viņas daudz vairāk baidīsies no mums, nekā otrādāk. Čūskas ieraugot mūs iznākam no kāda stūra, vai vienkārši parādoties to redzeslokā, tās cenšas paslēpties no mums un bieži vien mēs viņas pat neredzam. Reizes, kad čūskas mums uzbrūk ir viņu pašaizsardzība. Ikdienā čūskas mēdz pārtikt no abiniekiem un putniem, reizēm mēdz apēst kādu nelielu zīdītāju.

Melnā atraitne.

Mēs daudz esam dzirdējuši par to, ka melnā atraitne ir viens no visnāvējošākajiem zirnekļiem pasaulē, bet tā ir tikai daļa no patiesības. Pilnīgi neagresīviem lielākiem radījumiem melnās atraitnes kodumi ir ļoti reti sastopami un letālie gadījumi vēl jo mazāk. Runājot par cilvēkiem, tad lielākais bīstamības risks ir tieši zīdaiņiem un veciem cilvēkiem, kam melnās atraitnes inde var sagādāt lielas problēmas, bet arī tad tas ir tikai dažos gadījumos. Un par to kanibālisma lietu- no 31 melno atraitņu sugām tikai 2 no tām pārošanās laikā apēd savu upurus. Un arī tad vīriešu kārtas apēšana nenotiek visos gadījumos. 

Termīti.

Vienīgais, ko lielākā daļa cilvēku zina par termītiem ir tas, ka tie ēd koku un tā kā daži cilvēki mīl dzīvot koka mājās, termītiem tiek piedēvēta liela neslava. Daudzi šie organismi mēdz uzkrāties cilvēku mitekļos un ik gadu nodara miljardiem dolāru zaudējumus. Lai arī kā būtu, termīti nav nemaz tik melni kā tos mālē. Termīti ir vieni no meža sanitāriem, kas pārstrādā mirušos kokus un dot mēslojumu jaunu mežu augšanai. Jā, tiek izpostīti arī jaunie koki, bet tas ir salīdzinoši mazs procents no kopējās termītu pārtikas. Tā kā cilvēku mājas tiek celtas no „mirušajiem kokiem”, tās ir diezgan iecienītas termītu vidū, bet termītos tas jau ir iepotēts evolūcijas gaitā, kad cilvēki vēl nemācēja būvēt ēkas. 

Žurkas.

Klasiska šausmu filmas aina: Tumšs, noplucis mājoklis un līķis, kuru grauž lielas, resnas, briesmīga paskata žurkas. Žurku reputācija laika gaitā ir kļuvusi ļoti melna un daudzi viņas uzskata par maitēdājām, kuras vēl pie tam pārnēsā dažādas slimības, piemēram, tādas kā mēri u.t.t. Mūsdienās daudzi eksperti apgalvo, ka pie lielās melnā mēra epidēmijas žurkām nav nekāda sakara. Žurkas ir arī diezgan kautrīgi radījumi un diezin vai mēģinās rēgoties jums acīs. Nedrīkst nepieminēt žurku lielo intelektu, kas ir daudz lielāks par kāmju un jūrascūciņu, kā arī citu grauzēju- mājdzīvnieku intelektiem. Runājot par to līķu un atkritumos izmestās gaļas ēšanu- tie visnotaļ ir reti gadījumi. 

Lapsenes.

Pēc nesen veiktajiem datiem, vairāki miljoni cilvēki baidās no lapsenēm un uzskata, ka tās ir agresīvas un pazīstamas ar saviem sāpīgajiem un indīgajiem kodumiem. No daudzajām lapseņu sugām, tikai retās spēj mums iedzelt un vēl mazāks skaits sugu mums var raidīt indīgus kodumus, bet viņas spēlē ļoti svarīgu lomu apputeksnēšanās procesos un kontrolē citu kukaiņu sugu populāciju, reglamentējot to daudz labāk par gandrīz jebkuru citu plēsēju. Daudzi koki un augi pat spēj „sazināties” ar lapsenēm, radot spēcīgus ķīmiskos signālus, lai brīdinātu par savu nepieciešamību apputeksnēties vai arī par kaitēkļu esamību un lapsenes bieži vien arī uzklausa „saucienus”, tādējādi iznīcina augu bīstamākos kaitēkļus. Lapsenes mums un citām radībām dzeļ tikai tajos gadījumos, kad jūtas apdraudētas par savu vai mazuļu drošību. 

Haizivis.

Vienas no dabas biedējošākajām plēsoņām, mēdījos parasti attēlotas kā asinskāras radības, kas ar saviem lielajiem žokļiem un neskaitāmajiem zobiem spēj aprīt jebko, bet kā ir patiesībā? Haizivju izdarītās cilvēku slepkavības skaitā nepārsniedz duci, kamēr no noslīkšanas vai citiem ar peldēšanu saistītiem gadījumiem katru gadu mirst tūkstošiem cilvēku. Uzbrukumi cilvēkiem notiek tik reti, jo mēs neesam viņu „ēdienkartes” sarakstā. Haizivju plēsonība, patiesībā, ir svarīga zivju populācijas kontroles veids, kas nodrošina līdzsvaru starp dažādām zivju sugām, un pretēji izvirzītajām hipotēzēm, pret cilvēkiem daudz biežāk izrāda vēlmi rotaļāties nekā vēlmi kādu saplosīt. 

Delfīni.

Vai tas ir iespējams? Jā, mēs daudzi domājam, ka haizivis gaļasmašīnas, bet delfīni tikai mazi rotaļīgi zīdītāji un ir gatavi rotaļāties ar mums un rādīt mums dažādus trikus. Tomēr delfīni ir plēsēji, kas paši ir spēcīgi, viltīgi gudri, teritoriāli nikni un kaislīgi miesas ēdāji. Šiem dzīvniekiem ir daudz dažādu likumu un ne visus no tiem var nosaukt par draudzīgiem. Lai gan delfīni ir gudri, ir novērots kā tie moka, nogalina un pat seksuāli izmanto citus dzīvniekus, bieži vien tas notiek bez jebkāda loģiska skaidrojuma. 

Kukaiņi un prusaki. 

Vai, kukaiņi! Visi ienīst kukaiņus! Tos uzskata par netīriem, nejaukiem un to, ka tie dzīvo mūsu mājās. Lai gan prusakiem ir vairāk nekā 30 000 sugu, tikai nedaudz vairāk kā ducis dzīvo mūsu mājās un arī tad daļa no tiem ir ar pozitīvu ietekmi uz cilvēka dzīvi. Lielākā daļa priekšroku dot dzīvei ārpus kādām telpām un daudzos gadījumos pārtiek no citiem, daudz kaitīgākiem kukaiņiem. Tie veic arī daudzus veģetatīvos procesus, tai skaitā veic apputeksnēšanu. Un par to netīrību- lielākā daļa no prusakiem veic daudz lielākus sanitāros un higiēnas pasākumus nekā cilvēks. Arī dažādu slimību pārnēsāšana ir smagi pārspīlēta. 

Miesu ēdoši tārpi.

Pati doma par to, kā tārpi ložņā un ēd līķi mēdz sagriezt cilvēkiem kuņģi. Uzskatīti par vieniem no vispretīgākajiem radījumiem, kas galvenokārt pateicoties viņu barībai, viņi ir nepelnīti nosodīti. Tārpi palīdz neizplatīties daudzām dažādām slimībām, kuras pārnēsā šie līķi. Pateicoties tārpiem, līķi mēdz sadalīties līdz kauliem jau dažu nedēļu laikā, kamēr citi sadalīšanās procesu to būtu spējuši paveikt mēnešu laikā. Piemēram, cirmeņa aktivitāte ir pat nedaudz antiseptiska, jo apēdot līķus viņš apēd arī baktērijas un neļauj tām izplatīties vai arī neļauj tās izplatīt kādam citam. Ik dienu rodas kāds jauns līķis, kurš piesaista vairākus simtus mušu un dot iespēju vairoties, piemēram, Sibīrijas mēra baktērijām. 

Parazīti.

„Parazīti”- šīs vārds, jāatzīst, skan diezgan biedējoši. Parazīti ir atrodami gandrīz katrā dzīvnieku pasaules nostūri, un pazīstami ar savu „bezmaksas” dzīvi, un pēc zinātnieku domām parazīti ir vieni no neattīstītākajām dzīvības formām uz zemes. Šobrīd, zinātnieki mēdz mainīt savas domas un aizvien lielāku lomu parazītiem piešķir ekoloģiskās vides ietekmē. Gandrīz katrs šīs pasaules radījums ir pabarojis kādu parazītu, kas ietekmējis viņa veselību un pat garastāvokli, lai tas labāk atbilstu to vajadzībām. Tas varētu izklausīties nedaudz šokējoši, bet jau kopš dzīvības sākumiem parazīti ir ietekmējuši ekosistēmas līdzsvaru un iespējams, ka bijuši vaininieki daudzu orgānu izveidei, tādejādi ļoti ietekmējot visu evolūcijas gaitu. Visbiežāk parazīti ir iemācījušies nodarīt pēc iespējams mazāku kaitējumu savam saimniekam. Un bez tam vēl- tie devuši ieguldījumu iedzīvotāju kontrolei.